Pirmaja mācību dienā visu dienasgaismu pavadījām braukajot pa visadām instancēm, kas mūs pieskaita uz salas. Bijām policijā, vietējā VIDā un vēl kaut kur ,kur es pirmo reizi mūžā parakstīju dokumentus, kuros nespeju izlasīt ne vārda. Grieķu rakstība ir kaut kāds pseido kirlics plus latīņu burti, un valoda nav līdzīga nevienai, kuru esmu mācījusies.

Ar internetu te ir īsta katastrofa, mūsu viesnīcā ir tik vājš siglāns, ka paņem tikai nervus. Ejam dzert kafiju uz dargajam kafeinīcām,jo tur pārsvara ir superātrs nets (salīdzinoši). Dana pat kaut ko nokačāja. Man pagaidām ir pie 30 filmām, ko skatīties, pec tam sākšu uztrauksities. Sūtiet man cd ar filmam, mīļie!

Mana istabas biedrene runā ar mani krieviski- es ar viņu latviski. Viņa man te tada ar super radurakstu kokteili: vācietis+krieviete, tatars+pole.

Mācības notiek foto studijā, trīs dienu laika kompozīcijā un fotografēšana emsu iemācījusies vairāk kā visos trijos universitates gados un kursos kopā.

Tikāmies ar vienu chouchsurferi, kurs te diene armijā. Kamēr es vaiga sviedros mācījos spiest podziņu, Bindža ar armijas mašīnu izbraukaja pa salu. Lieki teikt, ka arī tas ir nelikumīgi, taču  sekas var būt interesantakas, neka tas, ka kāds atklātu, ka viņa paliek pie manis, guļ mana gultiņā un zem manas sedziņas. Tas pats puisis formā uzcienāja mūs ar dārza citroniem un negatavam mandelēm- tās garsoja pēc sviagiem gurķiem.

Tikāmies ar vēl veinu couchsurferi, kurš izvizināja mani ar moci. Mana sirds aiz laimes pamira no vēja, adrenalīna, smaržām utt.utjp. Uzsauca mums grandiozas karaliskas grieķu vakariņas smalka restorānā.

Tā, nu pietiks ar pelnrušķītes stāstiem,  man iet nežēlīgi kruti un Latvijā es atgirezīsos par krietnu devu vērtīgāka.

Ielu tirgotāji met virsū rokassprādzītes, saka “for free” un tad liek maksāt.

Milāna ir fotogrāfu paradīze – Tev ne tikai pasmaidīs, bet pēc tam paldies pateiks.

Zirgi sāls kalnā.

Vespas te valda par pilsētu.

Dārzeņu tēlnieks.

Tik karsti,ka kājas kūst zemē.

Absolut reklāma – Elviss dubultā.

Pilsetā ciemojas arī Džastins Bībers, no koncerta mājās brauca tīņi kopa ar mammām.

Ja Milānā mūs sagaidīja +34 grādi, debesis bez mākoņiem un apsolūts bezvējš, tad šeit mēs nonācām Liepājā vasaras karstakajā dienā, brīdī, kad ir tikko sākusies vētra. No Rīgas ziemas iesbraucot Milānas svelme, protams, bija šoks. Taču pēc divu dienu vasaras vilkt jaku un garās bikses bija vēl lielaks šoks. Cik gan ātri pierod pie labām lietām un pasaule jau tev ir parādā.

Lidostā mani sagaidīja darba devēju pāris, kas satrūkās un savilka uzacis, kad konstatēja, ka neesmu viena. Gribēju Teikt,ka Bindža ir atbraukusi, lai paskatītos ka man izgriezīs nieri, lai vismaz kāds var paziņot gimenei, bet neatradu īsto brīdi. Tāpēc ceļš uz viesnīcu bija neziņas un nemiera pilns. Pie viesnīcas tomēr viss tapa skaidrs- „she can’t stay with you”. Runas par couchsurfing šķiet uz viņiem neatstāja nekādu rezultatu un man nacās vnk samierināties, ka pirmais iespaids par mani ir cietis parasta cilvēka likteni, rpti – es neesmu viegls bērns. Bindža paliks vēl nedēļu pie manis ka palestīniešu bēglis, kuru es slēpju nelegāli savā viesnīcas numuriņā.

Istabas biedrene man ir krievu meitene no Rīgas, kuras vārds pilnai laimei arī ir Dana. Pa visu stavu paliekam tikai mēs- fotogrāfi. Kaimiņš Freds, no Portugāles, aizcirtis savas atslēgas vēsā mierā vakar palūdza ierāpties savā numuriņā pa mūsu balkonu. Vēl šeit ir lietuviete, divas rumānes, slovakiete, es un Dana. Iespējams būs vēl kāds – iespējams Tu vēlies braukt uz šejieni?

Esmu tikko pamodusies ar aukstu degunu, nezinu kā viņi šeit dienvidos to panak gatavu, bet majas ir nepieklājīgi aukstas. Iespējams, kad arī te uzkaps līdz +34 un norims vējš es dziedāšu citu dziemsiņu, bet pagaidām dzīvoju ledusskapī. Dana tikko atgriezas no rīta pīpes uz balkona „Nu kak vRigi prikje”, es krievu valodu vel mācos, iztulkošu jums kkad nākotnē. Biju dušā, nevarēju aizgriezt kranu, nu jau 40 minūtes klausamies kā tek karstais ūdens. Es, ja labi ieklausos varu dzirdēt kā tek nauda. Vannas istabas lampa ir kaprīza daba, tā ik pa brīdim izslēdzas un ir jāpadauza. Kad matos ir šampūns un ne vella neredzu, lapmu uzdrīkstos pasist arī ar slapju roku. Arī pods ir kaprīzas dabas, reizēm tas gluži neviļus appludina grīzu.

Šodien pirmā diena darbā testa režīmā.

Turpmākos sešus mēnešus tiekamies Grieķijā, uz Rodas salas.

Un tur nav ar ko lielīties.

LMA karnevāls, Melnbalta planēta

..or I break your heart shaped glases

http://www.youtube.com/watch?v=rvf1DMDTosk

Grima seminārs Spīķeros kopā ar jaunajiem aktieriem.

Vecpiebalgas viesmīlīgajā Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzejā.

Braucām apvienot jaunos medijus ar muzeju apskati.

Ilze vada improvizācijas teātri iekš Fonteina.

Tilts pāri Abavai pie Pūres.

Pēc bilžu importēšanas kompī kārtējo riezi sapratu, ka neesmu ballīšu fotogrāfe. Bildes bija nepieklājīgi sausas un plakanas un skumdināja manu ego, tāpēc pieķēros apstrādei un nolēmu “šo jau gan var rādīt”.

P.S. Paklanos ballīšu/klubu fotogrāfu priekšā- apbrīnoju jūsu darba rezultātu!

Pēdējā bilde, tīri tehnisku iemeslu dēļ (tajā esmu redzama es) nav manis fotografēta. Autors – Kristaps Bukovskis

Daudz vizuālu un sātīgu mirkļu novēlu Jums jaunajā - pirmspēdējā gadā!

Talka Kandavā.

Bilde tapa dzintaru darbnīcā 2009. gada pavasarī.